anviam

Tautas deju kolektīvi uzņem jaunus dalībniekus: kur pasūtīt latviešu tautastērpus skolas deju kolektīvam?

Wed, 09 Sep 2026 15:17:26 GMT

Ik gadu septembrī, sākoties jaunajam mācību gadam, skolu un pašvaldību kultūras namu tautas deju kolektīvi atver durvis jauniem dalībniekiem. Bērni un jaunieši pierakstās uz pirmajiem mēģinājumiem, apgūst deju pamatsoļus, un jau drīz vien kolektīva vadītājam jādomā par nākamo praktisko jautājumu - kā nodrošināt, lai visi dejotāji uzstāšanās laikā izskatītos vienoti tērpušies latviešu tautastērpos.

Kāpēc par tautastērpiem svarīgi padomāt jau sezonas sākumā

Latviešu tautastērps deju kolektīvā ir piederības un lepnuma simbols, kas dejotājiem palīdz just vienotību ar kolektīvu un tradīcijām. Jau pirmajā koncertā vai skatē kolektīvam jāstājas kopā, un nokomplektēts, vienots tērpu klāsts rada profesionālu un cieņpilnu iespaidu gan skatītāju, gan vērtētāju acīs . Tāpēc labāk ir par tautas tērpu iegādi plānot sezonas sākumā.

Kā kolektīvi risina tautastērpu iegādi: pasūtījums noteiktam dalībnieku skaitam

Lielākā daļa deju kolektīvu vadītāju jau sezonas sākumā zina aptuvenu dalībnieku skaitu, tāpēc dabiskākais un izplatītākais risinājums ir pasūtīt noteiktu tautastērpu komplektu skaitu - atbilstoši kolektīva lielumam un vecuma grupām.

ANVI AM izgatavo latviešu tautastērpus gan individuāliem, gan kolektīviem pasūtījumiem - pieaugušajiem un bērniem. Uzņēmumu vada māksliniece-meistare, kuras vadībā rokdarbnieces darina pērlīšu vainagus, bet piegriezējas un šuvējas šuj jakas, brunčus, ņieburus, vīru vestes un “svārkus”.

Ja nepieciešams, tautastērpi top, balstoties uz konkrēta Latvijas novada etnogrāfiskajiem materiāliem, pētot muzeju krājumus un arhīvus, lai tērps precīzi atbilstu novada tradīcijām, krāsām un rakstiem.

Ja kolektīvā ir vairākas vecuma grupas, tērpu pasūtījumu var plānot arī pakāpeniski - piemēram, vienu gadu papildinot vecāko grupu tērpus, citu gadu - jaunāko.

Vai ir pieejams finansējums tautastērpu iegādei? LEADER un ES fondu iespējas

Tautastērpu komplektu iegāde visam kolektīvam var būt nozīmīgs izdevumu postenis, taču pašvaldībām un kolektīviem nav obligāti jāsedz visas izmaksas no sava budžeta. Latvijā aktīv i darbojas LEADER programma, kas cita starpā atbalsta arī vietējās kultūras un tradīciju saglabāšanas projektus, tostarp tautastērpu darināšanu deju kolektīviem.

Kuldīgas novadā biedrība “MESS” īstenoja LEADER projektu " Etnogrāfisku tautastērpu darināšana deju kolektīviem Austra un Austriņa ". Projekta ietvaros tapa 48 meiteņu un 48 puišu tautastērpu komplekti visām vecuma grupām, ar kopējām projekta izmaksām 30 267,50 EUR, no kurām lielāko daļu sedza ES LEADER programmas finansējums.

LEADER finansējumu administrē vietējās rīcības grupas (VRG). Katra ar savu darbības teritoriju un savu projektu konkursu grafiku. Tāpēc precīzākais solis ir sazināties ar sava novada VRG (bieži atrodama, meklējot “[novada nosaukums] partnerība”, vai jautājot novada pašvaldībā), lai noskaidrotu aktuālo konkursu kārtu grafiku un to, vai kolektīva tērpu projekts atbilst konkrētās teritorijas atbalstāmo rīcību sarakstam. Uzzini plašāku informāciju par LEADER programmu .

Ja jūsu kolektīvs vai pašvaldība izvērtē LEADER finansējuma iespēju tautastērpu iegādei, ANVI AM var būt jūsu izpildītājs - sazinieties, lai pārrunātu projekta apjomu un sagatavotu piedāvājumu, ko izmantot projekta pieteikumā.

Kāpēc izvēlēties ANVI AM deju kolektīva tautastērpu izgatavošanai?

ANVI AM ir apgādājusi ar tautastērpiem jau vairāk nekā 20 Latvijas deju kolektīvus - tostarp “Dzintariņu”, “Danci”, “Rotaļu”, “Zelta sietiņu”, “Saimi” un citus -, kuru dejotāji tautastērpu skatēs par ANVI AM darinātajiem tērpiem saņēmuši atzinīgus vērtējumus. Uzņēmuma pieeja balstās rūpīgā etnogrāfisko materiālu izpētē, lai katrs tērps patiesi atspoguļotu sava novada tradīcijas. Tas tautas deju kolektīva vadītājam dod pārliecību, ka jaunie dejotāji uz skatuves kāps, tērpušies ar cieņu pret latviešu kultūras mantojumu.

Ja jūsu kolektīvs šoruden uzņem jaunus dalībniekus un domājat par tautastērpu jautājumu, sazinieties ar ANVI AM, lai pārrunātu tieši jūsu kolektīva vajadzības un iespējas.

Latvijas tautastērpi: būtiskākās atšķirības starp četriem novadiem

Tue, 23 Dec 2025 07:42:36 GMT

Latvijas tautastērpi ir viens no spilgtākajiem mūsu kultūras simboliem — tie stāsta par vēsturi, sadzīvi, tradīcijām un katra novada identitāti. Lai gan Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale ir vienas zemes daļas, to tautastērpi veidojušies atšķirīgi, ietekmējoties no ģeogrāfijas, materiālu pieejamības un kultūras kontaktiem ar kaimiņiem. Šis raksts sniedz visaptverošu ieskatu būtiskajās atšķirībās starp četriem novadiem — kā vizuāli, tā simboliski — un kalpos kā pamats turpmākai padziļinātai sērijai par katru tērpu.

Kas vieno visus Latvijas tautastērpus?

Lai arī katrs novads izceļas ar savu krāsu paleti un siluetu, tradicionālajiem tērpiem ir vairāki kopīgi elementi:

Dabīgie materiāli: vilna, lins, kokvilna un zīda piejaukumi svētku tērpiem.
Rituāla nozīme: tautastērps nebija tikai ikdienas apģērbs — tas bija simbolisks, īpaši saistīts ar dzimtas un precību rituāliem.
Rokdarbnieču meistarība: katrs tērpa elements — brunči, krekls, ņieburs, villainīte, vainags — tika darināts ar lielu rūpību un nodots tālāk ģimenēs.

Šie pamatelementi palīdz saprast, kāpēc novadu atšķirības ir tik interesantas — tās atklāj vietējo tradīciju daudzveidību.

Vidzeme: košums, smalki raksti un bagātas rotas

Krāsas: koši toņi — sarkans, zils, zaļš, dzeltenīgs.
Audumi: vilnas brunči ar košām svītrām, rakstainas villaines.
Raksti: ģeometriski ornamenti, smalki austas svītras.
Rotas: sudraba saktas, pērlīšu vainagi, dažkārt kaklarotas.
Īpatnība: izteikti krāsaini brunči un rotāti lakati.

Vidzeme vēsturiski bija saimnieciski spēcīgs reģions, kas veidoja plašu tirdzniecības tīklu. Tas ļāva iegūt košas krāsvielas un radīja ļoti krāsainu un dekoratīvu tērpu tradīciju. Sieviešu tērpos dominē spilgtas svītras un rakstainas villaines, kas bieži bija svētku simbols. Vīriešu apģērbs atturīgāks — pelēcīga vadmala ar kontrastējošām vestēm.

Kurzeme: greznība, sudrabs un tumšas krāsas

Krāsas: melns, tumši zils, bordo, piesātināts zaļš.
Audumi: vienkrāsaini vai smalki svītraini vilnas brunči.
Raksti: atturīgi, bet tērpa greznību izceļ rotas.
Rotas: masīvas saktas, sudraba jostas, greznas galvas rotas.
Īpatnība: viens no dekoratīvākajiem novadiem.

Kurzeme bija turīgs reģions ar aktīvu piekrastes tirdzniecību. Tas atspoguļojas rotās — smagas sudraba jostas, lielas saktas un greznas vainagu vai cepuru dekorācijas. Tērpu pamatkrāsas tumšas un cēlas, radot aristokrātisku iespaidu. Vīriešu svārki — garāki, bieži ar greznām pogām.

Zemgale: atturība, gaismas toņi un izsmalcināts minimālisms

Krāsas: balts, pelēks, brūns, tumšsarkans.
Audumi: lina krekli, smalki vilnas brunči.
Raksti: šauras svītras, ģeometriski ornamenti.
Rotas: nelielas saktiņas, smalkas jostas.
Īpatnība: balto villainīšu tradīcija.

Zemgale, kā līdzenumu reģions, vēsturiski attīstīja vienkāršāku, praktiskāku tērpa estētiku. Sieviešu baltās villainītes ar smalkiem izšuvumiem ir viena no reģiona vizītkartēm. Tērpi kopumā atturīgi, ar dabīgu, harmonisku krāsu paleti, kas izceļ rokdarbu kvalitāti.

Latgale: košums, kontrasti un slavena izšūšanas tradīcija

Krāsas: sarkans, melns, balts, dzeltenīgs.
Audumi: rakstaini brunči ar platām svītrām.
Raksti: bagāti izšuvumi, kontrastējošas līnijas.
Rotas: krustiņi, saktas, ornamentēti lakati.
Īpatnība: izteikta kristīgās simbolikas klātbūtne.

Latgale ir reģions ar spēcīgām kultūras saitēm ar Austrumeiropu, kas atspoguļojas tērpu krāšņumā un izšuvumu tradīcijā. Sieviešu brunči bieži ir ļoti kontrastaini, ar platām svītrām, kas rada dinamisku vizuālu efektu. Galvas lakati un rotas nereti ietver kristīgos simbolus.

Praktiski padomi tautastērpa izvēlei

Pētiet sava novada rakstus un vēsturiskos piemērus , lai tērps būtu autentisks.
Izvēlieties dabīgus materiālus , jo tie nodrošina autentisku izskatu un kalpo gadu desmitiem.
Nepārspīlējiet ar rotām — katram novadam ir sava īpatnība, un pārmērīga rotāšanās var radīt neprecizitātes.
Konsultējieties ar tautastērpu meistariem , ja rodas šaubas par detaļām.
Glabājiet tērpu pareizi , izmantojot elpojošus materiālus un glabājiet to sausumā/sausā vidē.

Latvijas tautastērpi ir mūsu kultūras lepnums, un katrs novads tajos atklājas ar savu unikālu stāstu — Vidzemes krāšņumu, Kurzemes greznību, Zemgales atturību un Latgales emocionālo bagātību. Šis apkopojums ir sākuma punkts padziļinātai izpētei, kas sekos nākamajos rakstos.

Seko līdzi Anviam.lv tautastērpu sērijai , lai uzzinātu vairāk par katra novada vērtīgajām tradīcijām.

Kā sakomplektēt savu latviešu tautastērpu?

Fri, 15 Aug 2025 09:40:08 GMT

Tautastērps ir saglabājies kā vizuāla liecība par latviešu tautas vēsturi, simbolizējot cieņu pret to. Vēl pirms 150 gadiem tautas tērps tika vilkts gan ikdienā, gan lielajos godos, savukārt šobrīd tas ir kā neatņemama sastāvdaļa Dziesmu un deju svētkos, kā arī koru, folkloras kopu un dejotāju skatuves tērps. Arī gadskārtu svinības ir laiks, kad latvietis labprāt ietērpjas šajā goda drānā un ar lepnumu to nēsā.

Lai tautas tērps kalpotu ne tikai vizuāli, bet arī simboliski, svarīgi to sakomplektēt pārdomāti un vēsturiski pareizi – atbilstoši reģionam un individuālajām vēlmēm.

No kā sastāv latviešu tautastērps?

Tas, ko mēs šodien saprotam ar jēdzienu “tautastērps” – skaists un grezns, tie senāk bija godu tērpi, kurus vilka uz krustībām, kāzām un citos īpašos gadījumos. Ikdienas darba apģērbs bija vienkāršāks, ne tik krāšņs – piezemētas krāsas vai pat nekrāsots, mazāk izrotāts.

Latviešu nacionālā tērpa pamatā gan sievietēm, gan vīriešiem ir krekls, kas kalpo kā virsējais apģērbs un kā miesas apģērbs jeb veļa. Sievietēm krekls pilda arī apakšsvārku funkciju sava garuma dēļ. Virs krekla sievietes velk brunčus, jakas, ņieburu un villaini, savukārt vīri - bikses, vestes, īsos, pusgaros vai garos “svārkus’.

Kājās tiek autas adītas vilnas vai diegu zeķes un melnas kurpes uz zema papēža vai zābakus. Galvā tiek likta galvassega – jaunkundzes līdz precībām nēsā vainagus, bet precētās sievas – aubi vai galvas autu. Savukārt kungi rotājas ar cepuri.

Protams, viena no greznākajām tautastērpa rotām – sakta. Krekla aizdarei mēdz lietot pat vairākas mazās saktiņas, savukārt villainei – lielās saktas. Savukārt tērpa saturēšanai kopā izmanto austas un krāšņas jostas.

Kā izvēlēties sev piemērotāko tautastērpu?

Tautas tērpa komplektēšana nav ātrs un viegls process. Latviešu tautastērpa daļas un to izgatavošanas metodes, valkāšanas paražas, materiāli un krāsas vēstī par tautas mentalitāti, vēsturisko pieredzi un reģiona īpatnībām.

Izvēloties savu tautastērpu, jāsaprot, kura reģiona īpatnības ir tev tuvākas un ar kurām sevi simbolizē. Tāpat svarīgi apzināties, kādam mērķim šis goda tērps kalpos – ja tas ir paredzēts skatuvei un koncertiem, tam var būt iespējamas nelielas variācijas. Bet, ja vēlies tautas tērpu, kas ir kādam reģionam raksturīgs, tad tas būs vēsturiski oriģināls darbs, bez meistara vai taviem papildinājumiem.

Mūsu pieeja tautastērpa radīšanā

SIA “Anvi AM” meistari pārstāv ideju, ka latviešu tautas tērpu izgatavošana nav stāsts tikai par to, kā vēsturiski precīzi veidot tautiskus apģērbus un tos ar godu nēsāt gadskārtu svētkos, koncertos vai Dziesmu un deju svētkos. Arī mūsdienīgāks apģērbs, kas ir radīts, iedvesmojoties no tradīcijām, ir šodienas latviešu tautas tērps. Tāpēc darinām ne tikai vēsturiski precīzus goda tērpus, bet arī oriģinālus apģērbus, kas, mūsu senču iedvesmoti, izcels mūsdienu nēsātāja tautiskumu un personību.

Ar prieku un atbildību palīdzēsim sakomplektēt latviešu nacionālo tērpu gan pēc tavām vēlmēm, gan arī pastāstīsim, kā izvēlēties tautastērpu pēc reģiona, lai tu ar godu un cieņu varētu lepoties par savu latviskumu un tradīcijām!

Arheoloģiskais tautastērps, godinot senču tradīcijas

Tue, 28 Jan 2025 11:31:29 GMT

Latviešu tautastērps ir viena no spilgtākajām mūsu kultūras un identitātes iezīmēm. Arheoloģiskais tautastērps, kas ir viens no senākajiem un autentiskākajiem latviešu apģērba veidiem, iemieso tautas vēstures dziļākos slāņus. Tas ļauj ne tikai godināt senču tradīcijas, bet arī vizuāli parādīt kultūras bagātību un daudzveidību. Arheoloģiskā tautastērpa nēsāšana ir cieņas apliecinājums mūsu vēsturei, un tas tiek plaši izmantots gan folkloras pasākumos, gan dažādos tautas mākslas kolektīvos.

Kas ir arheoloģiskais tautastērps?

Arheoloģiskais tautastērps ir senākais tautastērpa veids, kas balstīts uz arheoloģiskajiem izrakumiem un vēsturiskajiem pētījumiem. Tas atspoguļo latviešu apģērbu, kas tika nēsāts līdz 13. gadsimtam. Šo tērpu raksturo vienkārši, bet simboliski ornamenti, dabīgu materiālu izmantošana un funkcionalitāte.

Arheoloģiskais tautastērps ir ne tikai praktisks apģērbs, bet arī stāsts par mūsu senčiem – viņu ikdienas dzīvi, vērtībām un māksliniecisko izdomu. Katrs tērpa elements, sākot no austajiem audumiem līdz rotām, stāsta par konkrētā laikmeta amatniecības prasmēm, kā arī vēstī savu simbolisko nozīmi.

No kā sastāv arheoloģiskais tautastērps?

Arheoloģiskajam tautastērpam ir vairāki būtiski elementi, kas raksturo šo unikālo apģērbu:

apģērba pamatelementi – sievietes parasti nēsāja vilnas vai lina kleitu, priekšautu un villaini. Vīrieši – vilnas tuniku, apmetni un bikses. Visi apģērbi tika darināti no dabīgiem materiāliem – vilnas, lina vai kaņepju auduma;
galvassegas – sievietēm bija raksturīgi dažādi lakati vai metāla kronīši, kas simbolizēja sociālo statusu un reģionālo piederību;
rotas – metāla rotas – kaklarotas, saktas, aproces un gredzeni – bija neatņemama tautastērpa sastāvdaļa. Tās bieži bija grezni veidotas no bronzas vai sudraba un rotātas ar ornamentiem, kas simbolizēja dabu vai maģiskus aizsardzības elementus;
jostas un apavi – austas jostas un ādas apavi papildināja tērpu, piešķirot tam vienotību un pilnību.

Šo elementu kombinācija mainījās atkarībā no reģiona, laikmeta un konkrētās personas sociālā statusa.

Kā arheoloģiskais tautastērps atšķiras no citiem?

Atšķirībā no etnogrāfiskā tautastērpa, kas veidojās vēlākos gadsimtos, arheoloģiskais tautastērps ir daudz senāks. Tas ir funkcionālāks un vienkāršāks, tomēr ne mazāk grezns. Tā dizains ir tieši saistīts ar mūsu senču dzīvesveidu – apģērbs tika veidots no materiāliem, kas bija pieejami dabā, un tā rotājumi bieži atspoguļoja dažādus aizsardzības simbolus.

Vēl viena būtiska atšķirība ir rotu daudzums un to veids. Arheoloģiskie tautastērpi izceļas ar bagātīgiem metāla elementiem, savukārt etnogrāfiskajos tērpos dominē krāsaini austie audumi un pērļu rotājumi.

Uzņēmums “ANVI AM” ir izcils piemērs tam, kā mūsdienās tiek saglabāta un attīstīta tautastērpu gatavošanas māksla. Šeit, pateicoties mākslinieces-meistares daudzu gadu pieredzei, tiek darināti gan etnogrāfiski, gan arheoloģiski tautastērpi.

Tāpēc, ja rodas jautājumi par tautastērpiem vai vēlaties tos iegādāties vai izīrēt, sazinieties ar mums !

Padari Līgo svētkus neaizmirstamus ar tautastērpiem no SIA ANVI AM!

Mon, 10 Jun 2024 07:12:04 GMT

Līgo svētki ir viens no spilgtākajiem notikumiem ikviena latvieša dzīvē. Tā ir gada garākā diena, kurā mēs svinam vasaras saulgriežus, un šim notikumam ir ierasts gatavoties jau ļoti savlaicīgi. Viena no galvenajām šo svētku iezīmēm ir svinēšanas vieta – Jāņus un Līgo dienu ir pieņemts pavadīt laukos, aizmūkot no pilsētas drūzmas un izbaudot dabas dāvāto maģiju saulgriežu naktī.

Neatņemamas Jāņu tradīcijas ir līgo dziesmas, ugunskurs, Jāņu siers, meijas un krāšņi ziedu vainagi. Šajā dienā ikkatrs spēj izjust mūsu tautas kultūras mantojuma nozīmi, un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir uzvilkt tautastērpu, lai godinātu mūsu senču tradīcijas. Svinot svētkus tautastērpā ir iespējams ne tikai paust lepnumu par savām saknēm, bet arī izjust tuvāku saikni ar latviešu kultūru un tradīcijām, un tieši tautastērps būs tas, kas piešķirs svētkiem īpašu noskaņu, padarot tos vēl krāšņākus un svinīgākus.

Tautastērpu noma svētkiem

Tautastērpa iegāde ir salīdzinoši dārga, un, ja ir plānots to uzvilkt vienu reizi gadā – Līgo svētkos –, tad izdevīgs risinājums būs tautastērpa noma . Iznomājot tautastērpu, jūs varēsiet baudīt tā skaistumu un autentiskumu bez lieliem izdevumiem, turklāt nebūs jādomā par tā uzglabāšanu un kopšanu.

Kā arī tautastērpu noma ļauj jums katru gadu tērpties cita novada tautastērpā – ja šogad plānojat līgot pie radiem Latgalē, bet nākamgad pie draugiem Kurzemē, jūs katru gadu varat svētkos ierasties cita novada tautastērpā! Līgo svētki ir patiesi maģisks laiks, ko pavadīt kopā ar ģimeni un draugiem, un tautastērps piešķir šiem mirkļiem vēl īpašāku noskaņu.

Nekavējies ar tautastērpa nomu!

Jāņi vairs nav aiz kalniem, tādēļ aicinām gan mūsu pastāvīgos, gan jaunos klientus nekavēties un pieteikt tautastērpa nomu savlaicīgi! Jāņos ir vislielākais pieprasījums pēc taututērpiem, jo ne viens vien Jāņa bērns vēlas pavadīt saulgriežu nakti, godājot mūsu senčus tradīcijas un rūpējoties, lai tās netiek piemirstas un tiktu nodotas nākamajām paaudzēm.

SIA ANVI AM piedāvā tautastērpu un to aksesuāru nomu gan lieliem, gan maziem līgotājiem. Iznomājiet pilnu tautastērpu vai tikai svītrainos brunčus un baltu kreklu – pie mums ikviens līgotājs atradīs savām finansēm un gaumei piemērotu risinājumu. Pie mums pieejami tautastērpi ar dažādiem rakstu un krāsu salikumiem, kā arī pēc piederības dažādiem Latvijas reģioniem.

Tautastērps ir mūsu tautas lielākais lepnums un rota – sazinieties ar mums , un kopīgi piemeklēsim jums skaistāko svinību tērpu!

Kas ir ziemas saulgrieži?

Thu, 14 Dec 2023 09:44:22 GMT

Mūsdienu globalizācijas ietekmē ir ļoti saplūdušas dažādu tautu tradīcijas un paražas, tādēļ nereti mēs piemirstam par mūsu pašu tradīcijām, kuras piekopa mūsu senči. Ziemas saulgrieži jeb tā sauktie “īstie Ziemassvētki” tiks svinēti nevis kā ierasts 24. decembrī, bet gan 22. decembrī. Šajā dienā saule ir gada zemākajā līmenī, tādēļ šī ir gada īsākā diena un iezīmē ziemas sākumu. Tas ir svarīgs brīdis ne tikai latviešu, bet arī daudzās citās kultūrās visā pasaulē, jo simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu un dienu pakāpenisku pagarināšanos. Latviešiem ziemas saulgrieži vienmēr ir bijuši nozīmīgi svētki, kuros tiek veikti dažādi rituāli, kas saistīti ar dabas cikliem un saules gaitu.

Kā mūsu senči svinēja ziemas saulgriežus?

Ziemassvētki ir kristiešu svētki un arī Latvijā ienāca līdz ar kristietības izplatīšanos. Līdz tam latvieši bija pagāni, kas ticēja dažādām dabas dievībām. Šobrīd Latvijā ziemas saulgriežu un Ziemassvētku tradīcijas ir savijušās cieši kopā, un, lai arī mūsdienās mēs visi svinam Ziemassvētkus pēc kristīgajām tradīcijām, tomēr neesam aizmirsuši arī par mūsu senču paražām.

Ziemas saulgriežos tradicionāli tika gatavots gards ēdiens, dziedātas dziesmas un spēlētas rotaļas. Šāda jautra svētku svinēšana nodrošināja, ka arī nākamais gads būs jautrs un pārticīgs. Lai atbaidītu ļaunos garus un neveiksmes, cilvēki gāja ķekatās no mājas uz māju. Ķekatnieku ciemošanās tika uzskatīts par maģisku notikumu, kas mājiniekiem nesa veiksmi un veselību. Neatņemama ziemas saulgriežu sastāvdaļa bija bluķa vilkšana. Bluķis tika vilkts apkārt laukiem, dārziem, mājām un kūtīm, lai noslēgumā to varētu sadedzināt pagalma vidū. Daži uzskata, ka bluķa vilkšana atgādina saules ciklu, citi domā, ka, velkot bluķi, tiek savāktas visas nelaimes un likstas, kas pēc tam tiek sadedzinātas, lai nepārietu uz nākamo gadu.

Latvieši var lepoties, ka tieši bluķa vilkšanas palīdzēja izveidot Ziemassvētku eglītes tradīciju, kas tagad ir neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa visā pasaulē. Tiek uzskatīts, ka 1510. gadā Melngalvju brālība bija nolēmusi papildināt bluķa vilkšanu ar egles sadedzināšanu, lai padarītu šo tradīciju vēl iespaidīgāku. Kamēr tika domāts, kur un kā egli drošāk sadedzināt, bērni to bija izrotājuši ar riekstiem, āboliem, žāvētu ogu virtenēm un beigu beigās egle netika sadedzināta, bet nogādāta uz centrālo tirgu laukumu, kur priecēja visus Rīgas iedzīvotājus.

Nepazaudēt latvisko gan ikdienā, gan svētkos

Mūsdienās, kad valstu robežas tiek nojauktas un pie mums ienāk dažādas jaunas un interesantas tradīcijas, vēlamies mudināt jūs neaizmirst to, no kurienes mēs esam cēlušies. Ziemas un vasaras saulgrieži ir laiks, kad apzināties savas tautas spēku un turēt to godā, tādēļ šajos Ziemassvētkos aicinām jūs turēt godā mūsu tautas tradīcijas, uzvelkot latviešu tautas tērpu vai tā elementus !

Ļaujiet sentēvu tradīcijām atdzimt kopā ar SIA ANVI AM. Mēs piedāvājam tautastērpu izgatavošanu un iznomāšanu ikvienam, kas vēlas ziemas saulgriežus sagaidīt latviskās noskaņās!

Skaistākie tautastērpi Dziesmu un Deju svētkiem

Tue, 25 Apr 2023 06:49:44 GMT

Vasarā gaidāms lielākais notikums Latvijas kultūrā. Šis ir gads, kad katrā kolektīvā, kuram vien ir kaut mazākās cerības tikt uz lielajiem Dziesmu un deju svētkiem, sarodas jauni dalībnieki vai atgriežas vecie. Mēģinājumi kļūst intensīvāki, dejotāji slaidāki un koristi atbildīgāki, jo visiem gribas piedzīvot lielo notikumu.

Tērpu nēsāšana un vērtēšana

Svētku organizatoru paziņojumi vieš cerības, ka 2023.gada Dziesmu svētkos būs pilnvērtīgs gājiens, kas sāksies pl. 10:00 un beigsies ap vakara ziņu laiku. Gājiens iecerēts kā novadu dižošanās, jo arī pašvaldību vadītāji labprāt soļo pa priekšu sava novada kolektīviem.

Taču daudzi nezina, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ietvaros notiek arī tautastērpu skate - gan kolektīviem, gan arī individuāliem valkātājiem, kas var pieteikties un piedalīties šajā konkursā. Skate ir galvenais atskaites punkts, kurā vēstures un mākslas speciālisti vērtē tautastērpa kvalitāti un prasmi tērpu nēsāt atbilstoši katra novada tradīcijām.

Tā piemēram, 2018.gada Dziesmu svētkos tautas tērpi tika vērtēti un apbalvoti vairākās kategorijās: kori un koklētāju ansambļi, deju kolektīvi, pašdarināto tērpu kategorija, nokomplektēto tērpu kategorija un tērpu darinātāji, katrā no kategorijām piešķirot pirmo, otro un trešo vietu vai vairākas otrās un trešās vietas. Pateicība tika izteikta arī bērnu deju kolektīviem.

Tērpu plānošana un izgatavošana

Tautas tērps ir goda apģērbs, un pat ja liela daļa tiek gatavota pašu rokām, izmaksas var būt ievērojamas. Gudri rīkojas to kolektīvu un pašvaldību vadītāji, kas tērpu kolekciju uztur un atjauno pakāpieniski, piemēram, vienu gadu tiek šūti jauni krekli, vēl pēc 2 gadiem austi un šūti brunči, citu gadu jauni ņieburi, pēc tam vainagi vai aubes, austas jostas, adītas zeķes, darinātas kurpes un zābaki utt.

Kvalitatīva tērpa radīšanai vajadzīgi ne tikai materiāli un nauda to iegādei, bet arī pietiekams laiks. Īpaši ilgu laiku prasa vainagu, kreklu un villaiņu izšūšana, tādēļ vienojoties par tērpu izgatavošanu, jākonsultējas ar meistariem un amatniekiem laicīgi.

Šobrīd plānot pilnu tautas tērpu nomaiņu var būt par vēlu, taču atsevišķas detaļas var vēl paspēt izgatavot, lai godam pārstāvētu savu pagastu un novadu svētku gājienā.

Tautas tērpi kolektīviem

Kori, folkloras kopas, deju kolektīvi – sākot no pašiem mazākajiem līdz lieliem un veciem – katram ir sava vieta lielajā notikumā. ANVI AM meistari pratīs izšķirt būtisko deju kolektīva skatuves tērpiem, izvēlēties materiālus, lai iekļautos vēlamajā budžetā un zinās, kā gādāt par brīvām kustībām, skaistu auduma kritumu un brunču griešanos pareizajā augstumā un platumā.

Folkloras kopām svarīgi izvēlēties pietiekami atšķirīgus individuālos tērpus, veidojot saskaņotu ansambli viena novada tērpu klāstā ietvaros. Koru tērpiem jābūt svinīgiem un vienlaicīgi praktiskiem, lai var variēt tērpu atbilstoši laika apstākļiem, nezaudējot nekā no svarīgākajām detaļām, kas raksturīgas konkrētajam novadam. Un arī paši mazākie dejotāji un dziedātāji pelnījuši apģērbties koši un tautas tērpu nēsāšanas tradīcijām attiecīgā vecuma bērniem atbilstoši.

Pieredzējuši tautas tērpu meistari

ANVI AM palīdzēs katram kolektīvam, un katram tērpa kārotājam, kas grib saposties šiem un arī nākamajiem Dziesmu svētkiem. Lūdzam sazināties ar meistarēm , kuru bagāžā ir vairākas godalgas no iepriekšēām tērpu skatēm, lai vienotos par konsultāciju.

Lai balsis skan un zeme dimd!

ANVI AM dizaineru radītie bērnu lina apģērbi

Wed, 19 May 2021 13:27:17 GMT

Lins - materiāls, kas apkopo izcilas īpašības

Lins ir brīnumains materiāls – līdzīgi zīdam karstā laikā tas atvēsina, savukārt, aukstā laikā lina apģērbā ir silti. Lins ar savu vienreizējo burzīto struktūru nešaubīgi apliecina valkātāja dabisko eleganci un izkopto gaumi.

Linu audzēšanai, apstrādei un tekstilam Latvijā ir senas tradīcijas. Lins ir brīnumains materiāls – līdzīgi zīdam karstā laikā tas atvēsina, savukārt, aukstā laikā lina apģērbā ir silti. Lins ar savu vienreizējo burzīto struktūru nešaubīgi apliecina valkātāja dabisko eleganci un izkopto gaumi. Bet lai arī linu audzēšana un pārstrāde palikusi vien latviešu vecākās paaudzes atmiņās, jaunākās paaudzes dizaineri savās mājas tekstila, apģērba un aksesuāru kolekcijās to izmanto un gūst atzīstamus panākumus gan pašu mājās, gan pasaulē.

Vēl pirms gadsimta

ANVI AM lina apģērbu kolekcija bērniem radās kā loģisks papildinājums pamatprofilam, darinot tautas tērpus skatuvei deju kolektīviem, koriem, folkloras kopām un ģimenēm uz īpašiem svētkiem. Tautas tērpu darināšana un valkāšana ir pēdējo gadu modes tendence, un jāatceras, ka vēl tikai pirms gadsimta zemnieku bērnu vienīgais apģērbs bija lina krekls. Līdz ar pieaugšanu un bērna darba pienākumiem, tam vēlāk pievienojās vilnas zeķes, galvassega, citi no pieaugušo apģērba pāršūti apģērba gabali, lielais lakats, vīzes vai pastalas.

Bērnu apģērbs ikdienai un svētkiem

Sākotnēji gari tunikveida lina krekli tika gatavoti kolektīviem, kuros bērnu un pieaugušo apģērbam bija jāatspoguļo vēsturiskās tradīcijas, un bērnu ikdienas apģērbu pārstāvēja tieši lina krekls. Radoši atsaucoties uz cilvēku pieprasījumu pēc bērnu apģērba, kas iekļautos ģimenes svētku ietērpā, tapa pirmie lina bērnu apģērbi. Kolekcija katru gadu tiek papildināta, un, prasmīgi papildinot apģērbu ar lina mežģīnēm, izšuvumiem un tamborējumiem, tā šobrīd pozicionējas vairāk kā bērnu izejamais apģērbs vasarai, kas Latvijā ir īsa un dažādiem valsts un ģimenes svētkiem piepildīta. Lina apģērbs labi iederēsies Dziesmu svētkos, Līgo svētkos, izlaidumā vai ģimenes salidojumā, jo starp tīru etnogrāfiju un prakstisku mūsdienīgumu ANVI AM pieredzējušie dizaineri var piedāvāt bezgala daudz variāciju.
Uzņēmums darina apģērbus gan zēniem, gan meitenēm. Kolekcijā ir lina auduma krekli, bikses puišiem un kleitas meitenēm. Lielākais pieprasījums ir pēc apģērba dabiskā nebalinātā vai baltā krāsā, taču jebkuru modeli var šūt no jebkuras krāsas lina auduma, kas pieejams veikalos.

Sentēvu metodes linu apģērba kopšanā

Ir nianses, kas jāzina, lai lina apģērbs ilgi kalpotu un būtu patīkams valkāšanā. Dabiski nebalināto linu ieteicams mazgāt ar krāsainajam apģērbam paredzētajiem līdzekļiem vieglā režīmā un remdenā ūdenī. Apģērbu pasūtot, jārēķinās, ka audums pēc mazgāšanas saraujas par 5-20% un, ja vēlas saglabāt lina audumu mīkstu, tad to nav ieteicams gludināt, bet gan pēc sentēvu metodes glīti salocīt, sarullēt un ar vālīti izdauzīt. Tad ar katru mazgāšanas reizi, lina gultasveļa vai krekls kļūs arvien mīkstāks, patīkamāks, un apģērba burzītā struktūra veidos labvēlīgu fonu valkāšanai, lai nebūtu īpaši jādomā par nēsātāja sēdēšanas ieradumiem un auduma burzīšanos.

Kāds bija latviešu ziemas tautas tērps?

Thu, 14 Jan 2021 14:23:53 GMT

Ziemas tautas tērpa tradicionālās sastāvdaļas

Tradicionālais tautas tērps ir latviešu kultūras simbols, kas ir kalpojis un turpina kalpot par sava veida pašapziņas sniedzēju latviešu tautai. Savulaik tas ir bijis vienkāršo latviešu zemnieku, zvejnieku, amatnieku svētku apģērbs, kam līdztekus pastāvēja arī darba apģērbs. Iestājoties aukstākam laikam, kā vienu, tā otru apģērba veidu papildināja ar klimatiskajiem laika apstākļiem atbilstošām drēbēm.

Kā izskatījās tautas tērps aukstam laikam?

Ziemā gan ikdienas un darba, gan arī svētku drēbes tika papildinātas ar gadalaikam atbilstošām virsdrēbēm, cepurēm, dūraiņiem. Piemēram, 18. un 19. gadsimtu mijā vīrieši ziemā valkāja garus vadmalas vai kažokādas mēteļus, savukārt sievietes nēsāja garus brunčus virs krekla, dažāda garuma vilnas mēteļus, kā arī villaines. Īpaši iecienīti ir bijuši rakstaini dūraiņi, ko bieži pasniedza arī kā dāvanas, piemēram, kāzās.

Tautas tērpa elementi dažādos etnogrāfiskajos novados

Tā kā latviešu tautas tērps tiek iedalīts vairākos vietējos tērpu variantos, kas tiek apvienoti atbilstoši piecu etnogrāfisko novadu – Vidzemes, Latgales, Augšzemes, Zemgales un Kurzemes novadu tērpos, tad arī tērpu sastāvdaļas un to izpildījums varēja atšķirties. Piemēram, Augšzemes novadā ziemas tautas tērps ietvēra īpaši šūtas ziemas cepures, kas bija izgatavotas no zaļa samta un oderētas ar aitādu. Arī Vidzemes ziemas cepurēm ir sena izcelsme – cepures šuva no krāsaina vadmalas auduma ar platu samta apmalojumu, un tās arī tika oderētas ar aitādu.

Savukārt Nīcā (Kurzeme) ziemā sievietes galvā lika no silta cepuru auduma gatavotas aubveida cepures. Aukstā gadalaikā galvā sēja arī lielus lakatus, zem kuriem apakšā tika apsieta plānāka drēbe. Ap kaklu sēja pašaustus, rakstainus vilnas lakatus. Lakatu stūrus sēja priekšpusē vai tikai sakrustoja priekšā un sasēja aizmugurē. Interesanti, ka Nīcā viena no apģērba sastāvdaļām bija sietavas – auduma gabali, ar kuriem aptina kājas no ceļa līdz potītēm. Virs tām tika ģērbtas vilnas zeķes, kas pasargāja kājas no aukstuma.

Ziemas tautas tērps mūsdienu skatījumā

Lai arī mūsdienās ziemas tautas tērpu nevelk uz deju grīdas, un tas visbiežāk netiek izmantots latviešu tautas deju kolektīvu, kora vai folkloras kopu priekšnesumos, ir interesanti un arī svarīgi zināt senās tradīcijas tērpu darināšanā un valkāšanā, kas tika nodotas no paaudzes paaudzē un šobrīd simbolizē mūsu nācijas vērtības.

No kā sastāv tautas tērpa komplekts?

Thu, 01 Oct 2020 13:20:41 GMT

Tautas tērps tradīciju kopšanai un saglabāšanai

Tautas tērps ir mūsu identitātes daļa un to velk gan dejotāji, gan koristi, gan dažādu tradicionālu pasākumu apmeklētāji. Bet no kā tad īsti sastāv tradicionāls tautas tērps?

Tautas tērpa komplekts un tā izgatavošanas mērķis mūsdienās ir piedāvāt tautas deju dejotājiem, folkloras kopu muzikantiem, koristiem, etnogrāfisko pasākumu dalībniekiem iespēju tērpties mūsu senču paražu iedvesmotos tērpos, kas ir valkājami dažādos pasākumos, svētkos un citos īpašajos notikumos. Tautas tērps ir mūsu tautas identitātes daļa, mūsu bagātība un lepnums, tāpēc latviešu tautas tērpu izgatavošana ir sava veida veltījums nacionālo tradīciju kopšanai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

No kā tad īsti sastāv tradicionāls tautas tērpa komplekts?

Tradicionālā tautas tērpa pamatā ir krekls, kas vienlaikus kalpoja gan kā miesas apģērbs (veļa), gan kā virsējais apģērbs. Sievietēm krekli pildīja krekla un apakšsvārku funkciju, jo tie parasti esot bijuši gari – līdz pat puslielam. Protams, tautas tērpa komplekts ietver dažāda veida virsējo apģērbu, piemēram, sievietēm: brunčus, jakas, ņieburus, villaines. Savukārt vīriešiem tās ir bikses, vestes, īsie, pusgarie vai garie svārki.

Tradicionālais tautas tērpa komplekts nav iedomājams bez galvassegām. Meitenēm no pusaudzes gadiem līdz precībām galvā bijis vainags, bet precētām sievietēm – aube vai galvas auts. Savukārt vīriešu galvassega bija cepure, kuras valkāšana gan nav bijusi stingri noteikta. Kājās āva adītas vilnas vai diegu zeķes un melnas kurpes uz zema papēža vai zābakus. Vienkāršie kalpi veicot ikdienas darbus āva kājās pastalas. Kurpes un zābaki bija izejamie - svētku apavi. Protams, tautas tērpa komplekts nav iedomājams arī bez saktām. Krekla aizdarei tika lietotas vienas vai vairākas mazās saktiņas, taču villainei – lielās saktas. Lai saturētu un arī rotātu tērpu, tika izmantotas austās jostas.

Latviešu tautas tērps – daudzveidīgs svētku drānu ansamblis

Tā kā latviešu tautas tērpus iedala daudzos lokālajos tērpu variantos, kas tiek apvienoti atbilstoši piecu etnogrāfisko novadu – Vidzemes, Latgales, Augšzemes, Zemgales un Kurzemes novadu tērpos – tad tērpu sastāvdaļas vai arī tehnikas, kādās tika izpildīti apģērbi, varēja atšķirties. Piemēram, dažos novados balto villaiņu vietā izmantoja lielus, rūtotus lakatus. Ziemeļkurzemē lībiešu ietekmē pie tautas tērpa sēja lielu, smalka auduma priekšautu. Dažās vietās ņieburus un jakas nevalkāja vispār, citās – vienlaikus izmantoja abus. Tautas tērpi laika gaitā mainījās, un tie tika papildināti ar jaunām iezīmēm.
Mūsu nācija var lepoties ar senām tradīcijām, kas padara mūs unikālus, un tautas tērpa komplekts ir viena no šīm skaistajām tradīcijām, kas uztur “dzīvu” mūsu tautas kultūras pagātni.

Dziesmu svētki – unikāls latviešu kultūras fenomens

Tue, 07 Jul 2020 13:17:04 GMT

Latviešu Dziesmu un deju svētki - latviskās identitātes sastāvdaļa

Reizi piecos gados mūziķi, kora dziedātāji, dejotāji, amatierteātru trupas un citi mākslinieki pulcējas kopā, lai dejotu un dziedātu milzīgas auditorijas priekšā gan klātienē, gan televīzijas un radio pārraidēs, ko skatās un klausās simtiem tūkstošu cilvēku visā Latvijā un pasaulē. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir grandiozs pasākums , kas pauž mūsu nacionālās identitātes un vienotības ideju.
Dziesmu svētki – spēcīga kopdziedāšanas tradīcija un svarīgs kultūras notikums
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki – tradicionāls kultūras notikums, kas ir kļuvis par īstu svētku tradīciju. Pirmie Dziesmu svētki notika 1873. gadā , un tajos piedalījās 16 mūziķi un 1003 dziedātāji.

Vairāk nekā gadsimtu vēlāk – 2018. gadā pasākuma dalībnieku skaits sasniedza 43 000 , savukārt skatītāju skaits sasniedza 500 000 atzīmi. Vissvarīgākā loma šajos svētkos ir koriem un deju kolektīviem, taču Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki aptver arī tautas mākslu, amatierteātru kustību, folkloras kustību, tautas mūzikas tradīcijas un citas radošās izpausmes. Neapšaubāmi Dziesmu svētki ir veicinājuši spēcīgas koru kultūras un kopdziedāšanas tradīcijas attīstību un “iesakņošanos” mūsu tautas kultūras dzīvē.

Pasākuma stūrakmens ir a cappella kordziedāšana, kas notiek profesionālu diriģentu vadībā. Taču arī citas mākslinieciskās darbības formas kā kamermūzika, koklētāju ansambļi, folkloras kopas, pūtēju orķestri ir paplašinājuši un daudzveidojuši svētku saturu. Kopš 1948. gada līdzās Dziesmu svētkiem norisinās arī Deju svētki , iekļaujot svētku programmā arī tautas dejas, kas palielina nacionālā kultūras notikuma vērtību un nozīmi. Savukārt kopš 1960. gada tiek rīkoti Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki .

Spēcīgā dziedāšanas tradīcija ieņem būtisku lomu sabiedrības dzīvē

Latvija – zeme, kas dzied. Kora dziedāšanas saknes ir meklējamas mūsu tautas pagātnē un tradicionālajā kultūrā, kļūstot par latviešu identitātes neatņemamu sastāvdaļu. Dziesmu svētki ir ļoti spēcīga tradīcija, kas pārsteidza visu pasauli. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki kopā ar Igaunijas Dziesmu svētkiem un Lietuvas Dziesmu svētkiem 2003. gadā tika iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā . Tas ir palīdzējis izcelt šīs tradīcijas visas pasaules kontekstā, un patiešām – arvien pieaugošais dalībnieku un skatītāju skaits gan Latvijā, gan arī visā pasaulē liecina par to, ka Dziesmu svētki ieņem arvien svarīgāku lomu mūsu sabiedrības dzīvē, izraisot lielu interesi gan kolektīvu, gan arī skatītāju vidū.

Tautas tērpi – viena no krāšņākajām Dziesmu svētku sastāvdaļām

Tāpat kā Deju svētki, arī tautas tērpi ir latviešu nacionalitātes simbols, kas ir attīstījies vairāku gadsimtu garumā. Tautas tērpi atspoguļo vietējo kultūru, liecina par tautas vēsturi un cieņu pret to. Tieši tāpēc dažādos pasākumos, uzvelkot tautas tērpu, tiek pausta piederība latviešu tautai. Villaines, ņieburi, jakas, brunči, vīru vestes un vīru svārki, pastalas – lieliski noderēs tradicionālajos folkloras un dažādu svētku pasākumos. Mūsu uzņēmuma čaklās rokdarbnieces gatavo tērpus gan individuāliem, gan kolektīviem pasūtītājiem, lai etnogrāfiskie vai laicīgie tautas tērpi varētu paust tautas tradīcijas un kultūras identitāti, nodrošinot īpašu un patriotisku noskaņu dažādos pasākumos.

Tautas tērpa kopšana

Fri, 03 Jan 2020 14:06:58 GMT

Dainas - vēstījums par mūsu senču dzīvesziņu

No kā ir darināti tautas tērpi?

„Augat man labi lini,
Augat baltas avitiņas,
Lai es varu puškoties
Līdz bajāra meitiņām.”

Dainās iekodētās patiesības tāpat ļauj mūsdienās atdzīvināt dažādas amata gudrības. Kādi materiāli tiek izmantoti, lai darinātu tautas tērpu ? Kā iegūtas to brīnišķīgās krāsas? Tautas tērpu veidi ir daudzi un dažādi – atkarībā no to izcelsmes areāla –, un tie visi reprezentē latviešu kultūrmantojumu. Tā kā tautas tērpus un to aksesuārus izgatavojam saskaņā ar senām tradīcijām, lai tērpu audums un krāsas būtu pēc iespējas autentiskas, par tiem nepieciešams īpaši parūpēties.

Tautas tērpa kopšanas pamācība

Visvieglāk ir parūpēties par kokvilnas un lina krekliem un blūzēm, taču tie arī prasa visbiežāko kopšanu. Jāņem vērā, ka lina apģērbu drīkst mazgāt veļas mašīnā (ne siltākā kā 30°C - 60°C temperatūrā un ne garā laika režīmā), lai gan to pareizāk (īpaši, ja ir rotājumi) mazgāt ar rokām vai izmantot ķīmiskajās tīrītavās pieejamo sauso tīrīšanu. Pirms mazgāšanas apģērbu ieteicams izgriezt uz otru pusi.

Tautas tērpa kopšana prasa īpašas rūpes. Atcerieties, ka hlora balinātāju nav ieteicams izmantot, jo tas var sabojāt lina audumu, iznīcinot auduma struktūru. Tāpat jāņem vērā, ka balināt drīkst baltu lina apģērbu, un nevis krāsainu (no pārāk biežas balināšanas ieteicams izvairīties).

Lina audumam ir raksturīga ātra žūšana, tādēļ, lai tas nekļūtu krokains un grūtāk iztaisnojams, linu ieteicams gludināt vēl tad, kad tas ir nedaudz mitrs. Gludināšanu veic auduma otrai pusei piemērotā temperatūrā, regulējot tvaika padevi.

Jakas, vestes, villaines, brunčus un svārkus ieteicams uzticēt ķīmiskajām tīrītavām, kas specializējas tautas tērpu kopšanā (tīrīšanā), jo tajās pieejama sausā tīrīšana.

Lina auduma kleitas

Tue, 30 Oct 2018 14:02:46 GMT

Lina auduma kleitas

Klasiska, dabīga materiāla apģērba gabals, kas izskatīsies nevainojami un piestāvēs jebkurai sievietei vai meitenei - lina kleita.

Lina audumu sāka izmantot pirms tūkstošiem gadu, bet arī mūsdienās tas nav zaudējis savu popularitāti; pēdējā laikā tā ir pat palielinājusies, pateicoties savam dabīgumam un unikālajām īpašībām.

Lina apģērbs bērniem

Lina auduma kleitas, tāpat kā jebkurš apģērbs, kas veidots no lina, ir gaisa caurlaidīgas un ar antiseptiskām īpašībām. Tās kalpos ilgu laiku, jo audums ir izturīgs. "ANVI AM", pētot etnogrāfiskos materiālus, radās ideja veidot lina apģērbu bērniem valkāšanai ikdienā. Piedāvājumā ir lina auduma krekli, bikses puišiem un lina auduma kleitas meitenēm. Apģērbā ir izmantotas arī lina mežģīnes, izšuvumi un tamborējumi. Šīs idejas izmanto arī kolektīvi savām vajadzībām. Tērpi tiek piedāvāti bērniem no zīdaiņu vecuma līdz 7–8 gadu vecumam.

Tautas tērpu izgatavošana un komplektēšana

Tue, 30 Oct 2018 13:59:54 GMT

Tautas tērps, kas perfekti piestāvēs un pieguls augumam.

Tautas tērpu izgatavošana ļauj radīt tieši sev individuāli veidotu tērpu. To realižacija notiek vairāku mākslas meistaru vadībā - čaklas rokdarbnieces gatavo krāšņus pērlīšu vainagus, rotā kreklus un villaines. Prasmīgas piegriezējas un šuvējas šuj ņieburus, jakas, brunčus un vīru vestes, vīru svārkus. Audējas auž daudzkrāsainus, košus tautiskos audumus, jostas. Metāla apstrādes meistari gatavo rotas, ādas apstrādes meistari – jostas un pastalas.

Tērpi individuāliem, gan kolektīviem pasūtītājiem

Tautas tērpu izgatavošana paredzēta gan individuāliem, gan kolektīviem pasūtītājiem, gan pieaugušajiem, gan bērniem. Katrs pasūtījums tiek izskatīts un veidots vienreizīgs. Ietekmējoties no etnogrāfijas materiāliem, ir iespējami arī laicīgāki piedāvājumi.

Tautas tērpi un to simboliskā nozīme

Tue, 30 Oct 2018 13:54:41 GMT

Tautas tērpu simboliskā nozīme

Tie saglabā nacionālās vērtības un kultūras mantojumu, veido sabiedrisko apziņu un atspoguļo statusu un izcelsmi.

Tautas tērpi ir atšķirīgi – visvairāk atšķirības nosaka novads, no kura tērps nācis. Latvijā ir pieci lieli novadi – Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Sēlija un Latgale – un katram no tiem ir savas īpašas tradīcijas – arī apģērba kultūrā. Visvairāk atšķiras sieviešu tautas tērpi – krāsu gammās, kompozīcijās, izšuvumos un piegriezumos. Katrā novadā atšķiras jostas, zeķes, dūraiņi un villaines.

Mākslas meistaru darba rezultāts

Tautas tērpi ietver sevī kreklus, villaines, jakas, brunčus, vestes, vīru "svārkus". No metāla tiek izgatavotas rotas, un no ādas – jostas un pastalas. Tautas tērpi tiek veidoti vairāku mākslas meistaru darba rezultātā.

Kad tuvojas kāds svētku laiks, cilvēkiem rodas interese par tautas tērpu nomu. "ANVI AM" piedāvā iznomāt sievietēm svītrainos brunčus, ņieburus un kreklus. Vīriešiem nomā pieejamas vestes, svārki un krekli.

Latviešu tautas tērpi - senču mantojums

Tue, 30 Oct 2018 13:48:18 GMT

Senču mantojums

Latviešu tautas tērpi ir bijuši un joprojām ir ar lielu simbolisku nozīmi nacionālās vērtības un kultūras mantojuma saglabāšanā un kopējās sabiedriskās apziņas veidošanā. Mūsdienās latviešu tautas tērpi tiek nēsāti ne tikai valsts, bet arī personiskos svētkos. Tautas tērps atspoguļo ne tikai statusu, bet arī izcelsmi no konkrēta reģiona un tā tradīcijas.

Tautas tērpu iedalījums

Latviešu tautas tērpi iedalāmi divos īpašo tradīciju vēsturiskos periodos, kas tos raksturo. Pirmais periods ir laikā no 7. līdz 13. gadsimtam – šos tērpus sauc par "arheoloģiskajiem tērpiem". Otrais periods ir 18. un 19. gadsimts – tie ir "etnogrāfiskie tērpi".

Latviešu tautas tērpi visbiežāk tiek vilkti Jāņos un Līgo svētkos, Dziesmu un deju svētkos, kā arī citos nozīmīgos notikumos.