Ziemas tautas tērpa tradicionālās sastāvdaļas

Tradicionālais tautas tērps ir latviešu kultūras simbols, kas ir kalpojis un turpina kalpot par sava veida pašapziņas sniedzēju latviešu tautai. Savulaik tas ir bijis vienkāršo latviešu zemnieku, zvejnieku, amatnieku svētku apģērbs, kam līdztekus pastāvēja arī darba apģērbs. Iestājoties aukstākam laikam, kā vienu, tā otru apģērba veidu papildināja ar klimatiskajiem laika apstākļiem atbilstošām drēbēm. 

Kā izskatījās tautas tērps aukstam laikam?

Ziemā gan ikdienas un darba, gan arī svētku drēbes tika papildinātas ar gadalaikam atbilstošām virsdrēbēm, cepurēm, dūraiņiem. Piemēram, 18. un 19. gadsimtu mijā vīrieši ziemā valkāja garus vadmalas vai kažokādas mēteļus, savukārt sievietes nēsāja garus brunčus virs krekla, dažāda garuma vilnas mēteļus, kā arī villaines. Īpaši iecienīti ir bijuši rakstaini dūraiņi, ko bieži pasniedza arī kā dāvanas, piemēram, kāzās.

Tautas tērpa elementi dažādos etnogrāfiskajos novados

Tā kā latviešu tautas tērps tiek iedalīts vairākos vietējos tērpu variantos, kas tiek apvienoti atbilstoši piecu etnogrāfisko novadu – Vidzemes, Latgales, Augšzemes, Zemgales un Kurzemes novadu tērpos, tad arī tērpu sastāvdaļas un to izpildījums varēja atšķirties. Piemēram, Augšzemes novadā ziemas tautas tērps ietvēra īpaši šūtas ziemas cepures, kas bija izgatavotas no zaļa samta un oderētas ar aitādu. Arī Vidzemes ziemas cepurēm ir sena izcelsme – cepures šuva no krāsaina vadmalas auduma ar platu samta apmalojumu, un tās arī tika oderētas ar aitādu.

Savukārt Nīcā (Kurzeme) ziemā sievietes galvā lika no silta cepuru auduma gatavotas aubveida cepures. Aukstā gadalaikā galvā sēja arī lielus lakatus, zem kuriem apakšā tika apsieta plānāka drēbe. Ap kaklu sēja pašaustus, rakstainus vilnas lakatus. Lakatu stūrus sēja priekšpusē vai tikai sakrustoja priekšā un sasēja aizmugurē. Interesanti, ka Nīcā viena no apģērba sastāvdaļām bija sietavas – auduma gabali, ar kuriem aptina kājas no ceļa līdz potītēm. Virs tām tika ģērbtas vilnas zeķes, kas pasargāja kājas no aukstuma.

Ziemas tautas tērps mūsdienu skatījumā



Lai arī mūsdienās ziemas tautas tērpu nevelk uz deju grīdas, un tas visbiežāk netiek izmantots latviešu tautas deju kolektīvu, kora vai folkloras kopu priekšnesumos, ir interesanti un arī svarīgi zināt senās tradīcijas tērpu darināšanā un valkāšanā, kas tika nodotas no paaudzes paaudzē un šobrīd simbolizē mūsu nācijas vērtības.